Dažkārt vīrieši domā, ka impotence jeb erektīlā disfunkcija pāries pati no sevis un pēkšņi viss uzlabosies, mainoties vien kādiem ārējiem faktoriem vai situācijai, tādēļ savas veselības labā bieži vien neko nedara gadiem. Ārsta apmeklējuma vietā viņi nodarbojas ar to, ka vaino partneri, darbu un dažādus citus sadzīves apstākļus. Uz jautājumu, vai erekcijas traucējumi pāries paši no sevis, varu atbildēt gandrīz pilnīgi droši paši no sevis tie nepāries. Jānotiek ļoti radikālām pārmaiņām vīrieša dzīvē, lai šajā sfērā kaut kas mainītos uz labo pusi pilnīgi spontāni. Bet, ja impotence pastāv jau vairākus gadus, tad pat vislabākie sadzīves apstākļi nespēs atgriezt jūsu seksuālo dzīvi normālās sliedēs bez speciālista palīdzības. Varu teikt pat vēl vairāk ilgstošas erektīlās disfunkcijas rezultātā vīrietis pakāpeniski zaudē savu libido jeb interesi par mīlēšanos un seksu vispār.
Protams, vīrietim līdz pusmūža vecumam var būt īslaicīgas un pārejošas seksuālas problēmas, kuras nedraud ar noturīgu impotenci un var tikt novērstas ar dažādām ārstēšanas metodēm, kā, piemēram, psihoterapija vai medikamentozā ārstēšana. Taču vīrietim ar lielāku gadu nastu neārstēta erektīlā disfunkcija un ilgstoša seksuāla atturība var beigties ar neatgriezeniskām pārmaiņām iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzeros, kas potences atjaunošanu padara ļoti problemātisku. Tas izskaidrojams ar to, ka vīrietim pusmūža gados seksā sāk darboties princips "jo vairāk darīsi, jo vairāk spēsi!. Jauniem vīriešiem izmaiņas dzimumdziedzeros ir atgriezeniskas, kas bez īpašām problēmām ļauj atgūt savu seksuālo formu īsā laikā pat pēc vairāku mēnešu vai pat gadu ilgas atturības, kas vīrietim lielākā vecumā jau var kļūt liktenīga. Īpaši aktuāli tas var būt tiem, kas ilgāku laiku atradušies izolācijā un, kur nav bijis iespējams apmierināt savas seksuālās vajadzības normālā, sev ierastā veidā. Šādos gadījumos seksuāli traucējumi ir neizbēgami, tādēļ te nevajadzētu lieki kavēties pārdomās un pašpārmetumos, bet meklēt speciālistu jau pie pirmās iespējas.
Erekcijas traucējumi var būt gan fizisku, gan psiholoģisku cēloņu sekas. Ne vienā, ne otrā gadījumā tos nedrīkst atstāt bez ievērības, jo te veidojas sava veida apburtais loks neārstēta psiholoģiska disfunkcija ar laiku rada organiskas izmaiņas, kas, savukārt, pastiprina psiholoģiskās problēmas, rada bailes un nepilnvērtības sajūtu. Piemēram, ja vīrietis psiholoģisku iemeslu dēļ nespēj veikt dzimumaktu un šis stāvoklis ieilgst, organismā var sākties fizioloģiskas un bioloģiskas pārmaiņas, kas jau var iegūt stabilu raksturu. Un tad nu var iznākt, ka erektīlā disfunkcija patiešām pāriet pati no sevis, bet viņas vietā stājas pilnīga un galīga impotence...
Līdzīgs apburtais loks veidojas arī tad, ja vīrieša seksuālās darbības ilgstoši aprobežojušās vienīgi ar masturbāciju. Pēc kāda laika, mēģinot veidot attiecības ar sievieti, nekas neizdodas, jo ir jau izveidojusies noturīga atkarība no virtuālās pasaules tēliem, stabils ieradums koncentrēties tikai uz sevi un savām izjūtām, kas attālina no realitātes un liedz rēķināties ar kādu citu, padara neiespējamu to dabisko altruismu, kas nepieciešams harmoniskās un ilgstošās pāra attiecībās. Te pievienojas arī komunikācijas problēmas, kas skar ne tikai kontaktus ar pretējo dzimumu, bet cilvēkiem vispār. Virtuālā pasaule piedāvā ātru un precīzu (kaut arī iluzoru) savu vajadzību apmierināšanu, jo spēj piedāvāt tieši to, ko vēlamies, pat ja tas ir kas pilnīgi nereāls. Tai pat laikā tā neuzliek ne pienākumus, ne atbildību. Līdzīgas attiecības veidojas arī ar pērkamām sievietēm, kur līdz ar samaksu vīrietis it kā pilnībā tiek atbrīvots no jebkādiem pienākumiem pret šo cilvēku. Diemžēl aizvien vairāk vīriešu, kas saskārušies ar šādu pieredzi, paši saviem spēkiem ne fiziski, ne garīgi vairs nespēj atgriezties pie patiesām, emocionāli pilnvērtīgām attiecībām, jo tas jau liekas pārāk apgrūtinoši, lieki.
Nereti attiecībās ar sievieti vīrietis nemaz neizjūt diskomfortu, lai gan partnere ir neapmierināta un jūt, ka kaut kas attiecībās ar vīru vai draugu nav kārtībā. Bieži vien viņa savam vīrietim tā arī neko nesaka un savu neapmierinātību cenšas slēpt, negribot aizskart vīrieša pašlepnumu, kā arī baidoties no atraidījuma un iespējamās vientulības. Taču agrāk vai vēlāk šāda liekulība atklājas, un tad...
Protams, vīrietim saruna par viņa seksuālajām problēmām ir ļoti nepatīkama. Viņu tas dara bezspēcīgu un mazvērtīgu, jo tiek aizskarti viņa būtības pamati vīrietība un viņa lepnums. Taču te nu gan vajadzētu sakopot visu savu drosmi un pacietību, un padomāt par to, kas tad būs tālāk, kā būs, ja šī jautājumu risināšanu arvien tiks atlikta uz kādu mistisku vēlāko laiku. Ja vīrietis zaudējis interesi par seksu, lielā mērā viņš ir zaudējis interesi arī par dzīvi kopumā, jo, kas gan ir tas, kas cilvēku stimulē, kas ir tas, kas virza uz priekšu pasauli, piedod dzīvei spilgtākās krāsas? Kāds sacīs - tā ir nauda, kāds cits, ka vara. Taču, ko iesākt ar naudu un kam vairs vajadzīga vara, ja ar to visu neko nevar iesākt un jāsamierinās ar seksa surogātu baudīšanu dažādākajos veidos. Protams, daudzi vīrieši tam nekādā gadījumā negribēs piekrist. Varbūt viņiem taisnība. Varbūt skumji... Bet varbūt viss vēl nav zaudēts?
Dr. Elmārs Vārpa
